Kāpēc es dekonstruēju savu ticību?

Ja tu to ieraksti, tu, iespējams, esi vietā, kur kaut kas, kas agrāk turējās, ir sācis jukt. Varbūt tu izaugi ar ticību un tagad nezini, cik daudz no tā bija īsts. Varbūt tevi kaut kas sāpināja — kāda cilvēka rīcība, kopienas liekulība, atbildes, kas nesaturēja ūdeni. Un tagad tu izšķir, kas paliek, kad viss cits ir aizgājis.

Šī lapa neuzbruks tev un nesauks tevi atpakaļ pie kaut kā, no kā tu ej prom. Tā mēģina godīgi paskatīties uz to, kas patiešām jūk, un vai tas nozīmē, ka viss ir jāatmet.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem, kam ir vai bijusi kāda ticības pieredze:

• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā.
• Evaņģēliji ir četri īsi Jēzus dzīves apraksti — Matejs, Marks, Lūka un Jānis.
• Grēks, kristīgajā rakstībā, nav tikai nedarbi. Tas ir plašāks stāvoklis — būt ārpus saskaņas ar to, kā lietām bija jābūt. Attiecas arī uz reliģiskiem cilvēkiem.

Īsa, godīga atbilde

Bieži tas, ko cilvēks dekonstruē, nav pats Jēzus, bet slānis, kas ap viņu bija uzbūvēts — kultūra, noteikumi, kāda kopienas versija, cilvēku kļūdas. Un interesanti, ka pašos agrīnajos aprakstos Jēzus visasāk vērsās tieši pret to slāni. Tāpēc daudz no tā, kas tevī jūk, iespējams, ir tieši tas, ko viņš pats kritizēja — kas nozīmē, ka dekonstrukcija un Jēzus var nebūt pretējos galos.

Nošķirt, kas īsti jūk

Vispirms ir vērts atdalīt lietas, kuras bieži sajauc. Cilvēks var pamest reliģisku kultūru, kas viņu sāpināja, nepamezdams jautājumu par to, vai Jēzus bija tas, par ko sevi sauca. Tie ir divi dažādi jautājumi. Daudz no tā, ko cilvēki sauc par ticības dekonstrukciju, patiesībā ir konkrētu lietu noraidīšana — liekulības, kontroles, atbilžu, kas neatbilda pieredzei — un tās noraidīšana var būt godīga un pareiza. Jautājums ir, vai kopā ar to jāaiziet arī pati persona centrā.

Jēzus vērsās pret reliģisko liekulību pirmais

Šeit ir kaut kas, ko cilvēki bieži nezina. Pēc pašiem agrīnajiem aprakstiem Jēzus asākos vārdus taupīja ne grēciniekiem, ne šaubītājiem, bet reliģiskajiem vadītājiem, kas ārēji izskatījās kārtīgi un iekšēji bija tukši. Vienā no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Mateja evaņģēlijā — viņš tos salīdzina ar nokrāsotiem kapiem — skaisti no ārpuses, pilni ar sabrukumu iekšpusē. Citā aina viņš fiziski izdzen tos, kas templi bija pārvērtuši par tirdzniecības vietu.

Kristīgā tradīcija to ir turējusi kā apgalvojumu, ka reliģiska liekulība ir kaut kas, ko Jēzus pats nosodīja skarbi. Ja tas ir tas, no kā tu ej prom, tu, savā ziņā, ej tajā pašā virzienā, kurā gāja viņš.

Godīgums nav ticības ienaidnieks

Reizēm cilvēkam saka, ka jautāt ir bīstami, ka ticībai vajag pārliecību un ka šaubas ir sabrukuma sākums. Pašos tekstos tas neapstiprinās. Vecākajā Bībeles daļā ir dziesma — viens no senajiem dzejoļiem — kur cilvēks Dievu tieši aicina viņu pārbaudīt un rādīt, kas viņā ir nepareizs. Tā ir godīguma, ne bailīgas piekrišanas nostāja. Kristīgā tradīcija to ir lasījusi kā apgalvojumu, ka Dievs neizvairās no pārbaudītiem jautājumiem — ka tieši godīga pārbaude ir tuvāk ticībai nekā apspiests klusums.

Ja sāp konkrēts cilvēks vai kopiena

Ja tavu dekonstrukciju dzen kāda konkrēta pāridarīšana — kāds, kas izmantoja varu, kopiena, kas nodeva — kristietība tev nesaka to noglaimot. Pēc pašiem aprakstiem Jēzus visdusmīgāk reaģēja tieši uz varas cilvēkiem, kas vājākos izmantoja. Tas nenoņem tavas sāpes un neizlabo notikušo. Bet tas nozīmē, ka pāridarītāja rīcība un tas, ko Jēzus mācīja, var būt tiešā pretrunā — proti, tev nav jāizvēlas starp savu godīgumu par notikušo un jautājumu par viņu.

Kas paliek, kad slānis nokrīt

Reiz, pēc kāda apraksta, kad daudzi pameta Jēzu, viņš pajautāja saviem tuvākajiem, vai arī tie ies. Viens no viņiem atbildēja ar jautājumu: pie kā tad mēs ietu? Kristīgā tradīcija to ir turējusi kā godīgu ticības formu — ne pilnīgu pārliecību, bet nespēju atrast, kur citur likt to, ko Jēzus teica. Dekonstrukcija ne vienmēr beidzas prom no viņa. Reizēm tā beidzas pie tā, kas pēc visa nokritušā slāņa vēl paliek.

Un tagad?

Ja tu esi šajā vietā un gribi par to parunāt ar kādu, kas neuzbrūk un nemēģina tevi ievilkt atpakaļ, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu vari nest savas dusmas un savus jautājumus tādus, kādi tie ir. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• Mateja 23:27 — Jēzus par reliģisko liekulību kā "nokrāsotiem kapiem"
• Jāņa 2:15–16 — Jēzus izdzen tirgotājus no tempļa
• Marka 12:30 — mīlēt Dievu arī ar prātu, ne tikai jūtām
• Psalms 139:23–24 — aicinājums Dievam pārbaudīt
• Mateja 11:28 — Jēzus aicina nogurušos un apgrūtinātos
• Jāņa 6:68 — "pie kā tad mēs ietu?"