Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?

Ja tu to jautā no sāpēm, tu esi pelnījis vairāk nekā gludu frāzi. Ko kristietība patiešām saka par ciešanām — un ko tā nemēģina noslēpt — skaidrā valodā.

3 min. lasīšanas · Envoy Mission redakcija · Atjaunināts 2026. gada 8. jūlijs

Vairums cilvēku, kas to ieraksta meklētājā, nejautā abstrakti. Kaut kas ir noticis vai notiek, un "kāpēc Dievs pieļauj šo" ir vienīgie vārdi, kas der. Tāpēc pirms visa cita: ja tu te nonāci no tādām sāpēm, šī lapa ir tev, un mēs domājam tevi ņemt nopietni.

Tev nav jābūt reliģiozam, lai lasītu tālāko. Šī lapa izklāsta, ko kristietība patiešām apgalvo par ciešanām — un tu vari to uztvert kā vienas konkrētas tradīcijas atbildi, skaidrā valodā, ko salīdzināt ar visu, ko esi mēģinājis.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

  • Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā romiešu okupētajā Jūdejā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā. Viņu ap 30. gadu pēc mūsu ēras nogalināja ar krustā sišanu.
  • Krusts ir kristiešu īsais apzīmējums šai nāvessodam — publiskajai romiešu Jēzus nogalināšanai.
  • Augšāmcelšanās ir kristiešu apgalvojums, ka Jēzus pēc savas nāvessoda izpildīšanas trīs dienas vēlāk tika redzēts dzīvs no vairākiem vārdā nosauktiem lieciniekiem.

Īsa, godīga atbilde

Kristietībai nav tīra filozofiska risinājuma ciešanām. Tai ir kaut kas cits un dīvaināks: apgalvojums, ka pats Dievs iegāja ciešanās, tā vietā, lai tās izskaidrotu prom. Tā nav atbilde, kas noņem sāpes. Tā ir apgalvojums, ka tu tajās neesi viens un ka tām nav pēdējais vārds.

Kristietība neizliekas, ka atbilde ir viegla

Ir vērts pateikt uzreiz: kristietība nemēģina ciešanas noglaimot. Vecākā Bībeles daļa satur veselu grāmatu — par cilvēku vārdā Ījabs — kas ir gara sūdzība nevainīgi cietoša cilvēka. Un daudzas no senajām lūgšanām, ko sauc par psalmiem — 150 dzejoļu un lūgšanu krājumu — ir tieši sūdzības, dusmas, jautājumi bez atbildes. Šī tradīcija cilvēkam neaizliedz jautāt "kāpēc". Tā to iekļauj savā svētajā tekstā.

Tāpēc ja tu esi dusmīgs vai apjucis, tu neesi ārpus tā, ko šī tradīcija atzīst. Tu esi tieši tur, kur daudzi tās teksti sākas.

Dievs nepalika ārpus sāpēm

Kristīgā stāsta centrā ir Dievs, kas nepalika ārpus sāpēm. Pēc Jēzus dzīves aprakstiem viņš stāvēja pie drauga kapa un raudāja — pat ja, kā teksts saka, viņš bija tūlīt viņu atkal celt dzīvu. Cilvēks, kas apgalvo, ka ir Dievs, neskrien garām bēdām; viņš tur apstājas un pats sabrūk.

Sena ebreju teksta rindas, ko kristīgā tradīcija ir lasījusi kā Jēzus aprakstu, viņu sauc par "vīru, kas pazina sāpes un bija ar ciešanām aptverts." Tas ir neparasts apgalvojums reliģijai. Nevis ka Dievs skatās uz ciešanām no augšas, bet ka viņš tajās iekāpa no iekšpuses.

Kāpēc viņš tās pieļauj — tas, ko kristietība saka un ko nesaka

Kristietība nesaka, ka tavas konkrētās ciešanas ir ar mērķi, ko tu tagad sapratīsi. Tā nesola izskaidrojumu katrai sāpei. Tā apgalvo kaut ko šaurāku un godīgāku: ka pasaule ir salauzta ne tā, kā tai bija paredzēts, ka Dievs to nav atstājis un ka viņš dara kaut ko pie tās izlabošanas, kas vēl nav pabeigts.

Pāvils, viens no agrīnajiem kristiešu vēstuļu rakstītājiem, rakstīdams draudzei pilsētā Romā, to formulēja kā salīdzinājumu: ka tagadējās ciešanas nav salīdzināmas ar to, kam ir jānāk. Tas nenoliedz sāpes tagad. Tas nostāda tās uz cita fona.

Ir publisks pamats cerībai

Kristīgais apgalvojums ir, ka tas pats Jēzus, kas tika nogalināts, trīs dienas vēlāk izgāja no kapa dzīvs — notikums, ko kristieši sauc par augšāmcelšanos. Būtība nav, ka tas padara tavas konkrētās ciešanas saprotamas. Nepadara. Būtība ir, ka tagad ir publisks, vēsturisks iemesls ticēt, ka ciešanām nav pēdējā vārda — ne tāpēc, ka kāds to teica, bet tāpēc, ka kaut kas notika. Viena no agrīnajām kristiešu vēstulēm nāvi sauc par "pēdējo ienaidnieku, kas taps iznīcināts", un pēdējā Bībeles grāmata apraksta stāvokli, kur "asaru vairs nebūs, ne bēdu, ne vaidu."

Ja tu tieši tagad esi tumsā

Ja tu šo lasi tādā vietā, kur turēties kļūst grūti, lūdzu, nepaliec ar to viens. Latvijā bez maksas un anonīmi darbojas Krīzes un konsultāciju centrs "Skalbes" (tālrunis 67222922) un Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111. Ja jūti, ka vari sev nodarīt pāri, sazinies ar kādu no tiem tūlīt vai atrodi savu vietējo palīdzības līniju vietnē findahelpline.com. Šī lapa nevar aizstāt dzīvu cilvēku otrā galā.

Un tagad?

Ja tev vajag ne argumentu, bet kādu, ar ko parunāt par to, kas notiek, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

  • Jāņa 11:33–35 — Jēzus raud pie drauga kapa
  • Jesajas 53:3 — sena rinda par "vīru, kas pazina sāpes"
  • Romiešiem 8:18 — tagadējās ciešanas uz cita fona
  • Psalms 34:18 — Dievs tuvu salauztas sirds cilvēkiem
  • 1. Korintiešiem 15:26 — nāve kā "pēdējais ienaidnieks"
  • Atklāsmes 21:4 — apraksts stāvoklim, kur asaru vairs nav

Saistītie jautājumi

Turpiniet izpēti