Kāpēc ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas?

Šo jautājumu maz kurš uzdod abstrakti. Parasti aiz tā ir kāds konkrēts — cilvēks, kas neko nebija pelnījis, un kaut kas, kas viņam notika un nesader ne ar kādu taisnīguma sajūtu. Un jautājums ir asāks nekā "vai Dievs eksistē". Tas ir: ja viņš ir, kāpēc tas atgadās tieši tam, kas to bija vismazāk pelnījis?

Šī lapa nemēģina to noglaimot ar frāzi. Tā izklāsta, ko kristietība par netaisnu ciešanu patiešām saka — arī to, ko tā atsakās teikt.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā. Viņu ap 30. gadu pēc mūsu ēras nogalināja ar krustā sišanu.
• Evaņģēliji ir četri īsi Jēzus dzīves apraksti — Matejs, Marks, Lūka un Jānis.
• Grēks, kristīgajā rakstībā, nav tikai nedarbi. Tas ir plašāks stāvoklis — pasaule ārpus saskaņas ar to, kā tai bija paredzēts būt.

Īsa, godīga atbilde

Kristietība tieši noraida ideju, ka ciešanas ir sods par to, cik slikts ir cietušais. Tā nesniedz formulu, kas paskaidrotu katru netaisnību. Bet tā apgalvo divas lietas: ka pasaule ir salauzta ne tā, kā tai bija jābūt, un ka Dievs tajā salauzumā nepalika ārpusē, bet pats iegāja netaisnā ciešanā.

Kristietība noraida "tu to pelnīji" loģiku

Šeit ir svarīgi, jo daudzi domā, ka reliģija saka pretējo. Vienā no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Lūkas evaņģēlijā — cilvēki jautā Jēzum par grupu, kas gāja bojā katastrofā, vai tie bija sliktāki par citiem. Viņa atbilde ir tieša "nē" — viņš noraida domu, ka nelaime ir mēraukla cilvēka vainai. Citā aprakstā — Jāņa evaņģēlijā — sekotāji jautā, kura grēks izraisīja kāda cilvēka aklumu, un Jēzus atbild, ka ne viņa, ne viņa vecāku. Kristīgā tradīcija to ir turējusi kā tiešu noraidījumu vienādojumam "cieš = pelnījis".

Tas ir svarīgi tāpēc, ka daudzi cietušie nēsā papildu smagumu — sajūtu, ka viņi vai viņu tuvie kaut kā to izraisīja. Kristietība to smagumu noņem.

Kāpēc tad, ja ne sods

Kristietība ciešanu izcelsmi neliek uz atsevišķa cilvēka vainas, bet uz plašāka apgalvojuma: ka visa pasaule ir izgājusi no saskaņas ar to, kā tai bija paredzēts būt, un ka slimība, nāve un netaisnība ir šī salauzuma daļa, ne Dieva tiešs sadalījums pa nopelniem. Vienā no Jēzus dzīves aprakstiem viņš pat piezīmē, ka lietus līst gan pār taisniem, gan netaisniem — proti, ka labais un ļaunais šajā dzīvē nesadalās pēc rēķina.

Tas neatbild "kāpēc tieši viņam". Tā atbild "ne tāpēc, ka viņš to būtu pelnījis" — kas bieži ir tieši tas smagums, ko cilvēkam vajag noņemt.

Dievs pats iegāja netaisnā ciešanā

Šeit ir kristietības neparastākais gājiens. Tās centrā ir Dievs, kas pats cieta netaisni. Jēzus, pēc pašiem agrīnajiem aprakstiem, bija nevainīgs un tomēr tika notiesāts uz nāvi krustā — publiskā romiešu nāvessodā. Kristietība neapgalvo, ka Dievs izskaidro netaisnu ciešanu no droša attāluma. Tā apgalvo, ka viņš pats to izgāja no iekšpuses. Tas neatceļ sāpes, bet maina, ar ko cilvēks tajās sastopas — ne ar vienaldzīgu Dievu no augšas, bet ar tādu, kas ir tur bijis.

Sena godīga balss

Vecākajā Bībeles daļā ir vesela grāmata par cilvēku vārdā Ījabs — labu cilvēku, kam notiek vissliktākais bez jebkādas vainas. Grāmata neizsniedz viņam sakārtotu izskaidrojumu. Tā tomēr noraida viņa draugu apgalvojumus, ka viņš droši vien to bija pelnījis. Kristīgā tradīcija to ir turējusi kā tiešu apgalvojumu, ka reliģija, kas cietušam saka "tu to pelnīji", ir nepareiza reliģija.

Ja tieši tagad esi zaudējuma vidū

Ja tu šo lasi pēc kaut kā netaisna un smaguma kļūst par daudz, lūdzu, nepaliec ar to viens. Latvijā bez maksas un anonīmi darbojas Krīzes un konsultāciju centrs "Skalbes" (tālrunis 67222922). Ja jūti, ka vari sev nodarīt pāri, sazinies ar kādu no tiem tūlīt vai atrodi savu vietējo palīdzības līniju vietnē findahelpline.com.

Un tagad?

Ja tev vajag ne argumentu, bet kādu, ar ko izrunāt to, kas notika, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• Ījaba 1:1 — labs cilvēks, kam notiek sliktākais
• Lūkas 13:4–5 — Jēzus noraida "tie bija sliktāki" loģiku
• Jāņa 9:2–3 — "ne viņa grēks, ne viņa vecāku"
• Mateja 5:45 — lietus pār taisniem un netaisniem
• Romiešiem 8:28 — apgalvojums par to, kur tas ved
• Psalms 73:2–3 — sena godīga sūdzība par netaisnību