Vai Dievs ir labs?

Šis jautājums bieži nav teorētisks. Aiz tā parasti ir vai nu pieredze, kur Dievs — ja viņš ir — šķita klusējis, kad viņu visvairāk vajadzēja, vai iebilde: kā vārdu "labs" var savienot ar pasauli, kurā notiek tik daudz sliktā? Latvijā, kur reliģija daudziem ir tālu, iebilde bieži skan tā: ja Dievs būtu labs, pasaule izskatītos citādi.

Šī lapa neizvairās no tā. Tā izklāsta, ko kristietība apgalvo par Dieva raksturu un ar ko tā to pamato — lai tu vari to nosvērt pats.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā. Viņu ap 30. gadu pēc mūsu ēras nogalināja ar krustā sišanu.
• Grēks, kristīgajā rakstībā, nav tikai nedarbi. Tas ir plašāks stāvoklis — pasaule ārpus saskaņas ar to, kā tai bija paredzēts būt.
• Žēlastība ir kristiešu vārds nenopelnītai labvēlībai.

Īsa, godīga atbilde

Kristietība apgalvo, ka Dievs ir labs — bet tā šo apgalvojumu nebalsta uz to, ka pasaule tagad izskatītos laba. Tā to balsta uz konkrētu vietu, kur tā saka, ka Dieva raksturs kļuva redzams: uz to, kā izturējās Jēzus. Ja gribi zināt, vai Dievs ir labs, kristietība saka — skaties tur, ne uz abstrakciju.

Kristietība neatbild uz "labs" ar teoriju

Ir vērts pamanīt, kas kristietībā ir savdabīgi. Vietā, lai pierādītu Dieva labumu ar abstraktu argumentu, tā norāda uz personu. Kristīgais apgalvojums ir, ka Jēzus bija Dievs cilvēka veidā — tas ir, tas, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, ir informācija par to, kāds ir Dievs. Interesanti, ka vienā no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Marka evaņģēlijā — kāds sauc Jēzu par labu, un viņš atbild, ka neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Kristīgā tradīcija to ir lasījusi ne kā Jēzus noliegumu, bet kā norādi, kur meklēt labumu — Dievā pašā.

Ko šī persona parādīja

Ja skatāmies, ko apraksti attēlo, "labs" tur nenozīmē mīkstu vai patīkamu. Jēzus vērsās pie cilvēkiem, kurus sabiedrība atstūma — slimiem, nicinātiem, morāli izgāztiem. Viņš neizvairījās no ciešanām, bet gāja tām pretī. Viņš bija ass pret varenajiem, kas izmantoja vājākos, un maigs pret salauztiem. Kristīgā tradīcija to ir turējusi kā Dieva labuma attēlu — ne kā vienaldzīgu labvēlību no tālienes, bet kā aktīvu vēršanos pretī tam, kas ir salauzts.

Kā ar sliktā esamību

Šeit ir godīgs punkts. Kristietība neapgalvo, ka pasaule tagad ir tāda, kādu labs Dievs būtu radījis. Tā apgalvo, ka pasaule ir izgājusi no saskaņas ar to, kā tai bija paredzēts būt, un ka daudz no sliktā nav Dieva griba, bet šī salauzuma sekas. Tas neatbild uz katru jautājumu par ciešanām. Bet tas nozīmē, ka sliktā esamība nav tiešs pierādījums, ka Dievs nav labs — pēc kristīgā apgalvojuma tā ir pierādījums, ka kaut kas ir salūzis, ko Dievs strādā izlabot un vēl nav pabeidzis.

"Nogaršojiet un redziet"

Vecākajā Bībeles daļā ir rinda — vienā no senajiem dzejoļiem, ko sauc par psalmiem — kas aicina "nogaršot un redzēt, ka Kungs ir labs." Kristīgā tradīcija to ir lasījusi kā apgalvojumu, ka Dieva labums nav galvenokārt jautājums, ko atrisināt argumentā, bet kaut kas, ko cilvēks pieredz, tuvojoties. Tas nenozīmē, ka jautājumus vajag atmest. Tas nozīmē, ka daļa no atbildes nāk ne no domāšanas par Dievu, bet no tuvošanās viņam.

Un tagad?

Ja tavs jautājums nāk no vietas, kur Dieva labums ir grūti savienojams ar to, ko tu esi piedzīvojis, tu vari par to parunāt. Mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• Psalms 34:8 — "nogaršojiet un redziet, ka Kungs ir labs"
• Marka 10:18 — "neviens nav labs kā vienīgi Dievs"
• 1. Jāņa 4:8 — apgalvojums, ka Dievs pats ir mīlestība
• 2. Mozus 34:6 — sens Dieva rakstura apraksts
• Lūkas 6:35 — Dieva labums pret nepateicīgiem
• Jēkaba 1:17 — "katra laba dāvana nāk no augšas"