Vai Dievs var piedot to, ko es izdarīju?

Ja tu to ieraksti, tev, iespējams, prātā ir nevis abstrakts jautājums, bet kaut kas konkrēts. Kaut kas, ko tu izdarīji, un ko tu neesi pilnībā izstāstījis nevienam. Un jautājums nav akadēmisks — tas ir, vai tas, ko tu izdarīji, tevi noliek ārpus jebkādas piedošanas robežas.

Šī lapa nemēģina to noglaimot un netaisīsies, ka tas, kas tevi nospiež, nav svarīgi. Tā vienkārši izklāsta, ko kristietība par to konkrēti apgalvo — un tas ir vairāk, nekā daudzi gaida.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā. Viņu ap 30. gadu pēc mūsu ēras nogalināja ar krustā sišanu.
• Grēks, kristīgajā rakstībā, nav tikai nedarbi. Tas ir plašāks stāvoklis — būt ārpus saskaņas ar to, kā lietām bija jābūt — un konkrētie darbi, kas no tā izriet.
• Žēlastība ir kristiešu vārds nenopelnītai labvēlībai — Dievs izturas pret cilvēku ar labumu, ko tas nav nopelnījis.
• Grēku nožēla ir pagriešanās — piekrist par to, kas ir nepareizi, un mainīt virzienu. Tuvāk godīgumam nekā pašpērienam.

Īsa, godīga atbilde

Kristietības apgalvojums ir tikpat drosmīgs, cik neērts: nav neviena darba, kas būtu ārpus piedošanas robežas. Ne tāpēc, ka tas, ko tu izdarīji, būtu mazsvarīgi, bet tāpēc, ka piedošana šeit nav balstīta uz tavu darbu smagumu, bet uz kaut ko citu.

Piedošana šeit nav nopelnīta — tā ir dota

Šeit ir tas, ko cilvēki bieži saprot nepareizi. Viņi domā, ka piedošana ir jānopelna — ka jābūt pietiekami sliktam, lai to vajadzētu, bet ne pārāk sliktam, lai to varētu saņemt. Kristietība to apgriež otrādi. Viens no agrīnajiem kristiešu vēstuļu rakstītājiem, vārdā Pāvils, rakstīdams draudzei pilsētā Romā, apgalvo, ka Dievs parādīja savu mīlestību tieši ar to, ka rīkojās par labu cilvēkiem, kamēr tie vēl bija stāvoklī, kas viņus attālināja no viņa — ne pēc tam, kad tie sakārtojās.

Tas nozīmē, ka tavs jautājums — "vai tas, ko es izdarīju, ir pārāk slikts" — patiesībā ir uzbūvēts uz nepareiza pamata. Piedošana neatkarīga no tā, cik smags ir darbs, jo tā nav darījuma jautājums.

Pats Pāvils uzskatīja sevi par sliktāko piemēru

Interesanti, ka cilvēks, kas šo visskaidrāk uzrakstīja, savu pagātni uztvēra ļoti nopietni. Pāvils, pirms viņš kļuva par kristieti, medīja un vajāja kristiešus. Vēstulē kādam jaunam līderim viņš sevi sauc par "grēcinieku pirmo" — tas ir, viņš neuzskatīja sevi par mazu gadījumu. Tomēr tieši viņš rakstīja par piedošanu ar vislielāko pārliecību. Kristīgā tradīcija to ir lasījusi tā: cilvēks, kas ir saņēmis piedošanu par kaut ko lielu, saprot to labāk nekā tas, kam it kā nekad nav vajadzējis.

Kas ir jādara no tavas puses

Kristietība nesaka, ka piedošana notiek automātiski, neatkarīgi no tā, vai tu to gribi. Tā ir jāsaņem, un saņemšana sākas ar godīgumu — ar to, ko tradīcija sauc par grēku nožēlu. Tas nav pašpēriens un nav mūžīga vainas apziņa. Tas ir vienkārši atzīt patiesību par to, kas notika, un pagriezties uz citu pusi. Viena no agrīnajām kristiešu vēstulēm to formulē vienkārši: ja cilvēks atzīst savu vainu, viņš tiek attīrīts. Uzsvars ir uz atzīšanu, ne uz nopelnīšanu.

Sena rinda, ko kristīgā tradīcija ir turējusi

Vecākajā Bībeles daļā ir rinda, kuru kristīgā tradīcija gadsimtiem ir turējusi kā attēlu tam, cik pilnīga ir šī piedošana: ka Dievs cilvēka darbus aiznes tik tālu, "cik tālu ir austrumi no rietumiem." Tā nav rinda par to, ka darbs tiek attaisnots vai mazināts. Tā ir par to, ka tas tiek noņemts — likts tik tālu, ka to vairs neuzskaita pret cilvēku.

Bet vai vainas sajūta pazudīs?

Godīgi — ne uzreiz un ne vienmēr. Piedošana un vainas sajūta ir divas dažādas lietas. Cilvēks var būt patiešām piedots un tomēr vēl nēsāt smaguma sajūtu. Kristīgā tradīcija saka, ka patiesība par tevi ir noteikta ar piedošanu, ne ar to, ko tu jūti. Sajūta parasti seko, lēni, bet fakts nav atkarīgs no tā, vai tu jau to sajūti.

Un tagad?

Ja tev prātā ir kaut kas konkrēts un tu gribi par to parunāt, nevienu nesaucot vārdā, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Neviens tevi netiesās. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• 1. Jāņa 1:9 — atzīšana un attīrīšana
• Psalms 103:12 — darbi aiznesti "cik tālu austrumi no rietumiem"
• Romiešiem 5:8 — Dievs rīkojās, kamēr cilvēki vēl nebija sakārtoti
• Lūkas 23:34 — Jēzus lūdz piedošanu saviem slepkavām
• Jesajas 1:18 — sena rinda par sarkanā balto
• 1. Timotejam 1:15 — Pāvils sevi sauc par "grēcinieku pirmo"