Kā kļūt par kristieti?

Ja tu šo ieraksti, tu, iespējams, esi pārkāpis kaut kādu iekšēju slieksni. Tas nav mazs solis kultūrā, kur baznīca lielai daļai šķiet vecmodīga vai pat mazliet neērta. Varbūt tu neesi drošs, vai vispār drīksti to jautāt, ja neesi audzis nekādā ticībā. Drīksti.

Šī lapa neprasa, lai tu jau kaut kam ticētu. Tā vienkārši paskaidro, ko kristietība patiešām domā ar "kļūšanu par kristieti" — un ko tā nedomā — lai tu vari izlemt pats.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā. Viņu ap 30. gadu pēc mūsu ēras nogalināja ar krustā sišanu.
• Grēks, kristīgajā rakstībā, nav tikai nedarbi. Tas ir plašāks stāvoklis — būt ārpus saskaņas ar to, kā lietām bija jābūt.
• Žēlastība ir kristiešu vārds nenopelnītai labvēlībai — Dievs izturas pret cilvēku ar labumu, ko tas nav nopelnījis un nevarētu nopelnīt.
• Grēku nožēla ir pagriešanās — piekrist Dievam par to, kas ir nepareizi, un mainīt virzienu. Tuvāk godīgumam nekā pašpērienam.
• Lūgšana, kristīgajā nozīmē, ir sarunāšanās ar Dievu — dažreiz vārdos, dažreiz bez vārdiem.

Īsa, godīga atbilde

Kristietības apgalvojums ir pārsteidzoši vienkāršs: kļūt par kristieti nenozīmē kļūt labākam un tad tikt pieņemtam. Tas nozīmē uzticēties tam, ko Jēzus paveica, un pagriezties pie viņa tieši tur, kur tu tagad esi. Nav eksāmena, ko nokārtot, un nav tīrības līmeņa, kas jāsasniedz vispirms.

Tas nav par to, ka tu būtu pietiekami labs

Šeit ir tas, ko daudzi pieņem un kas kristietībā tieši nav taisnība. Cilvēki iedomājas, ka reliģija ir sistēma, kur tu savāc pietiekami daudz labu darbu, lai nosvērtu sliktos, un tad tevi ielaiž. Viens no agrīnajiem kristiešu vēstuļu rakstītājiem, vārdā Pāvils — rakstīdams draudzei pilsētā Efesā — apgalvo tieši pretējo: ka cilvēku dara pareizu ar Dievu žēlastība, dāvana, ne paša sasniegumi, "lai neviens nelielītos."

Tas maina, ko nozīmē sākt. Tev nav jāsakārto savu dzīvi vispirms. Kristīgais apgalvojums ir, ka sakārtošana notiek pēc tam un no iekšpuses, ne kā priekšnoteikums.

Kas patiešām notiek

Vienā no agrīnajām kristiešu vēstulēm Pāvils apraksta to pēc iespējas vienkāršāk: cilvēks ar savu muti atzīst Jēzu par savas dzīves īsto autoritāti un ar savu iekšpusi uzticas tam, ka viņš tika nogalināts un atkal redzēts dzīvs. Tur nav maģiskas formulas. Vārdi svarīgi tāpēc, ka tie izsaka kaut ko īstu, ne tāpēc, ka tie būtu buramvārdi.

Ja gribi to izteikt vārdos, tas var būt tik vienkārši kā šis, savā valodā: "Es nezinu visu par tevi, bet es gribu tev uzticēties. Es zinu, ka mana dzīve nav sakārtota. Paldies, ka tu nāci pretī cilvēkiem tāpat kā es. Es pagriežos pie tevis." Tas nav skripts, kas jāsaka precīzi. Tā ir godīga saruna.

Vienā no Jēzus stāstiem tas izskatās tā

Vienā no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Lūkas evaņģēlijā — Jēzus stāsta par dēlu, kas aizgāja no tēva, izšķērdēja visu un atgriezās, gaidīdams tikai algādža vietu. Stāstā tēvs viņu ierauga jau iztālēm un skrien pretī, apkampj un sarīko svētkus — pirms dēls pat pagūst pabeigt savu atvainošanās runu. Kristīgā tradīcija šo ir lasījusi kā attēlu tam, kā Dievs izturas pret cilvēku, kas pagriežas atpakaļ: ne kā vēss tiesnesis, bet kā kāds, kas jau bija skatījies pa ceļu.

Kas notiek pēc tam

Kļūšana par kristieti nav finiša līnija, tas ir sākums. Praktiski parasti seko trīs lietas: sākt runāt ar Dievu (to sauc par lūgšanu — vienkārši sarunāšanos, ne izrādi), sākt lasīt kādu no Jēzus dzīves aprakstiem, lai iepazītos ar viņu, un atrast citus cilvēkus, kas iet to pašu ceļu. Nekas no tā nav jādara perfekti. Neviens to nedara.

Un tagad?

Ja tu par to domā vai jau esi nolēmis, bet nezini, kur likt nākamo soli, par to var parunāt. Mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Bez spiediena — tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• Romiešiem 10:9 — atzīšana un uzticēšanās kā sākums
• Jāņa 1:12 — tikt pieņemtam Dieva ģimenē
• Efeziešiem 2:8–9 — glābšana kā dāvana, ne nopelns
• Lūkas 15:20 — tēvs skrien pretī atgriezušajam dēlam
• Apustuļu darbi 2:38 — pagriešanās un jauna sākuma zīme
• Jāņa 3:16 — apgalvojums, kāpēc tas viss vispār notika