Kā lūgt Dievu?

Varbūt tu esi mēģinājis kaut ko līdzīgu — naktī, sasprindzinājumā, gandrīz negribot — un pēc tam jutis mulsumu, jo nezināji, vai to dari pareizi, un vai vispār kāds klausās. Ja tu neesi audzis ticībā, lūgšana var izskatīties kā kaut kas ar noteikumiem, ko tu nezini: pareizā poza, pareizie vārdi, pareizais tonis.

Šī lapa noņem to visu. Tā paskaidro, kas lūgšana kristietībā patiešām ir — un tā ir daudz vienkāršāka, nekā tu, iespējams, domā.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Lūgšana, kristīgajā nozīmē, ir sarunāšanās ar Dievu — dažreiz vārdos, dažreiz bez vārdiem. Tradīcija to uztver kā sarunu, ne kā izrādi.
• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā.
• Evaņģēliji ir četri īsi Jēzus dzīves apraksti — Matejs, Marks, Lūka un Jānis.
• Žēlastība ir kristiešu vārds nenopelnītai labvēlībai.

Īsa, godīga atbilde

Lūgšana kristietībā nav rituāls ar pareizajiem vārdiem. Tā ir sarunāšanās ar Dievu tavā pašā valodā, ar taviem pašiem vārdiem. Nav formulas, ko iemācīties, un nav "nepareizā veida", ja tu esi godīgs.

Jēzus tieši brīdināja pret pareizajiem vārdiem

Interesanti, ka viena no skaidrākajām lietām, ko Jēzus par lūgšanu teica, bija brīdinājums pret to, ko cilvēki gaida. Vienā no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Mateja evaņģēlijā — viņš saka, lai cilvēki nelūdz ar daudziem tukšiem vārdiem, it kā tos uzklausītu par to daudzumu. Kristīgā tradīcija to ir lasījusi kā apgalvojumu, ka lūgšana nav uzstāšanās, kuru vērtē pēc formas. Tā ir vēršanās pie kāda, kas jau zina, kas tev vajadzīgs, pirms tu to izsaki.

Tas nozīmē, ka tavs galvenais uztraukums — vai tu saki pareizo — nav svarīgs, kā tu domāji.

Vienkāršs paraugs, ne obligāta formula

Tajā pašā aprakstā Jēzus saviem sekotājiem deva īsu paraugu, kā to var darīt. Tas nav garš un nesatur nekādu sarežģītu valodu. Kristīgā tradīcija to sauc par galveno lūgšanas paraugu — ne kā vārdus, kas jāatkārto burtiski, bet kā struktūru, kas parāda, kas tur var būt: uzruna Dievam kā tēvam, vēlēšanās, lai lietas notiktu tā, kā tam vajadzētu, lūgums pēc ikdienas vajadzīgā, lūgums pēc piedošanas un lūgums pēc palīdzības pretī tam, kas velk uz nepareizo pusi.

Tu vari to izmantot kā ceļvedi vai vienkārši runāt savā valodā. Abi ir lūgšana.

Ko darīt, ja nav vārdu

Reizēm cilvēkam nav vārdu — sāpes vai apjukums ir par lielu. Kristietība tam ir konkrēta atbilde. Viens no agrīnajiem kristiešu vēstuļu rakstītājiem, vārdā Pāvils, rakstīdams draudzei pilsētā Romā, saka, ka arī tad, kad cilvēks nezina, kā lūgt, un tikai nopūšas bez vārdiem, tas joprojām skaitās — ka Dieva paša klātbūtne to iztulko. Tas ir, bezvārdu nopūta tumsā ir lūgšana tāpat kā skaista teikuma.

Nav vajadzīgs būt sakārtotam

Bieži cilvēki domā, ka viņiem vispirms jāsavedas kārtībā, pirms viņi drīkst lūgt. Kristietība to noliedz. Vienā no Jēzus stāstiem — atkal Lūkas evaņģēlijā — divi cilvēki lūdz: viens uzskaita savus nopelnus, otrs tikai saka, ka viņam vajag žēlastību. Stāsts nostāda tieši otro kā to, kurš aizgāja sakārtots ar Dievu. Kristīgā tradīcija to ir lasījusi tā: lūgšana sākas nevis no tā, ka tu esi labs, bet no tā, ka tu esi godīgs.

Praktiski — kur sākt

Tas var būt tikpat vienkārši. Atrodi klusu brīdi. Runā, it kā ar kādu, kas klausās — skaļi vai domās. Saki, kas ir īsti, arī ja tas ir "es nezinu, vai tu tur esi". Palūdz to, kas tev vajadzīgs. Apstājies un klausies. Tu nedari to nepareizi. Vienkāršība nav trūkums.

Un tagad?

Ja tu gribi to izmēģināt, bet gribētu, lai kāds tev palīdz sākt vai atbild uz jautājumiem, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• Mateja 6:9–13 — Jēzus dotais lūgšanas paraugs
• Mateja 6:7 — brīdinājums pret tukšiem daudziem vārdiem
• Romiešiem 8:26 — bezvārdu nopūta joprojām skaitās
• Filipiešiem 4:6 — vēršanās pie Dieva ar visu, kas nospiež
• Psalms 62:8 — sirds izliešana Dieva priekšā
• Lūkas 18:13 — vienkāršais lūgums pēc žēlastības