Vai Bībele tiešām ir patiesa?

Latvijā Bībeli daudzi uztver kā vecu grāmatu ar labām domām — vai kā kolekciju leģendu, kam ar īstenību maz sakara. Abas nostājas ir izplatītas, un abas parasti balstās uz kaut ko dzirdētu, ne izlasītu. Ja tu ieraksti šo jautājumu, tu, iespējams, gribi faktus, ne apliecinājumu.

Šī lapa nemēģina tevi pierunāt, ka Bībele ir patiesa. Tā izklāsta, ko par to var pateikt vēsturiski — kā tā radusies, cik uzticami ir teksti un kur ir robeža starp to, ko var pārbaudīt, un to, kas paliek ticības jautājums.

Daži jēdzieni vispirms

Lasītājiem bez baznīcas priekšvēstures:

• Bībele ir jūdu un kristiešu svēto tekstu krājums. Tā sastāv no divām daļām: Vecās Derības (vecāka, sarakstīta apmēram no 1500. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras, arī jūdu svētie raksti) un Jaunās Derības (pirmā gadsimta pēc mūsu ēras raksti par Jēzu un viņa sekotājiem).
• Evaņģēliji ir četri īsi Jēzus dzīves apraksti — Matejs, Marks, Lūka un Jānis — sarakstīti gadu desmitu laikā pēc viņa nāves.
• Jēzus no Nācaretes bija ebreju reliģisks skolotājs pirmajā gadsimtā. Kristietība apgalvo, ka viņš bija arī Dievs cilvēka veidā.

Īsa, godīga atbilde

"Vai Bībele ir patiesa" patiesībā ir vairāki jautājumi vienā. Vai teksts, kas mums ir, ir tuvs oriģinālam? Uz to atbilde ir spēcīga. Vai apraksti par vēsturi ir uzticami? Tur atbilde ir niansētāka, bet spēcīgāka, nekā daudzi gaida. Vai visa grāmata ir Dieva iedvesmota? Tas ir ticības apgalvojums, ko vēsture nevar ne pierādīt, ne atspēkot.

Teksts, kas mums ir, ir tuvs oriģinālam

Sāksim ar to, kas ir vismērāmākais. Bieža iebilde ir, ka Bībele tik daudzas reizes pārrakstīta, ka oriģināls ir pazudis kā telefona spēlē. Fakti to nepamato. No Jaunās Derības ir saglabājušies tūkstošiem seno manuskriptu, daži datējami ar dažiem gadu desmitiem pēc oriģināliem — daudz agrāki un daudz vairāk nekā jebkuram citam senās pasaules tekstam. Kad manuskriptu ir tik daudz, atšķirības starp tiem var salīdzināt un izsekot, un pētnieki — arī tie, kas paši nav ticīgi — ir vienisprātis, ka teksts, kas mums ir, ir tuvs tam, kas tika sarakstīts.

Tas nepierāda, ka saturs ir patiess. Tas nozīmē, ka jautājums par patiesumu ir par to, kas oriģināli tika teikts, ne par sabojātu kopiju.

Apraksti izskatās pēc liecībām, ne pēc leģendas

Šeit ir kaut kas, ko cilvēki bieži nezina. Viena no četrām Jēzus dzīves aprakstiem — Lūkas evaņģēlijs — sākas ar autora paskaidrojumu, ka viņš ir rūpīgi izpētījis notikumus no tiem, kas tur bijuši klāt, un uzrakstījis kārtīgā secībā. Tas ir vēsturnieka, ne mītu stāstnieka žests. Aprakstos ir vārdi, vietas, datumi un detaļas, ko var salīdzināt ar zināmo pirmā gadsimta Jūdejas vēsturi un ģeogrāfiju, un daudzas no tām apstiprinās.

Turklāt agrīnie kristīgie teksti satur lietas, ko leģenda parasti izgludinātu — Jēzus tuvāko sekotāju kļūdas, sievietes kā pirmās augšāmcelšanās lieciniekus (kas tā laika kultūrā liecības vērtību mazināja), pašu Jēzu brīžos, kas neizklausās izdomāti izdevīgi. Tas nav tas, kā izskatās stāsti, kurus pieskaņo lai iespaidotu.

Kur ir robeža

Godīgi — tas viss nepierāda, ka Bībele ir Dieva iedvesmota. Kristietība to apgalvo par sevi — viena no agrīnajām kristiešu vēstulēm saka, ka viss raksts ir "no Dieva iedvesmots" — bet tas ir ticības apgalvojums, ne vēstures secinājums. Ko vēsture var pateikt, ir šaurāk un spēcīgāk: ka teksti ir agrīni, uzticami pārraidīti un izskatās pēc liecībām. Vai aiz tām stāv Dievs, ir jautājums, uz ko katrs atbild pats.

Kāpēc tas nav akadēmisks strīds

Iemesls, kāpēc tas svarīgi, ir, ka viss kristīgais apgalvojums ir vēsturisks. Pāvils, viens no agrīnajiem kristiešu vēstuļu rakstītājiem, rakstīdams draudzei pilsētā Korintā, uzskaita vārdā nosauktus lieciniekus, kas apgalvoja, ka redzēja Jēzu dzīvu pēc viņa nāves, un piebilst, ka lielākā daļa no tiem vēl ir dzīvi — proti, ka to var pārbaudīt. Kristietība nav uzstādīta kā mīts, kas jāsaprot simboliski. Tā ir uzstādīta kā apgalvojums par notikumiem, un tāpēc jautājums par tekstu uzticamību ir tieši saistīts.

Un tagad?

Vislabākais veids, kā izlemt, nav lasīt par Bībeli, bet izlasīt kādu tās daļu pašam. Marka evaņģēlijs ir īsākais un lasās apmēram pusotrā stundā. Ja tev rodas jautājumi lasot, mūsu čats ir bez maksas, privāts un tavā valodā. Tu sāc; tu to pabeidz, kad gribi.

No kurienes tas nāk Bībelē

• 2. Timotejam 3:16 — apgalvojums par iedvesmu
• Lūkas 1:1–4 — autora paskaidrojums par rūpīgu izpēti
• 2. Pētera 1:16 — "ne izgudrotām pasakām sekodami"
• Jāņa 21:24 — liecinieka apliecinājums par savu aprakstu
• 1. Korintiešiem 15:3–8 — vārdā nosaukti augšāmcelšanās liecinieki
• Jesajas 53:5 — sena rinda, ko tradīcija saista ar Jēzu